Опубликовано ask at 27.01.2020 Pēc Hekhauzena A. viedokļa, motivācija ir vispārīgs process, kura laikā cilvēks pats
izvēlas savu uzvedību sakarā ar gaidītām sekām un personīgām vēlmēm. No sākuma cilvēks
uzvedību izvēlas, pēc tām pats vada to (Hekhauzen, 2003).
Vienlaicīgi jēdziens “motivācija” tiek izmantots kā faktoru (motīvu) kopums, kas ietekmē
un nosaka cilvēka uzvedību. Šajā kontekstā runa ir par cilvēka vajadzībām un interesēm, par
motīviem, mērķiem, stimuliem utt. Tā Mārtinsone K. un Mihailova S. uzskata, ka “motivācija ir
personības individuāli psiholoģisko faktoru jeb motīvu kopums, kas ierosina cilvēka aktivitāti –
noteiktu uzvedību – un piešķir tai virzību vai nosaka uzvedības mērķi” (Mārtinsone, Mihailova,
2015, 198)